Atklātā vēstule "Sargāsim visas ģimenes" - tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei

Valdība šajā rudenī ir apņēmusies radīt tiesisko ietvaru visu ģimeņu tiesiskajai un sociālajai aizsardzībai Latvijā. Paraksti vēstuli Tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei ar aicinājumu pēc iespējas ātrākā laikā radīt un virzīt Saeimā turpmākai izskatīšanai cieņpilnu un visaptverošu likumu vai likumu pakotni, kas sniegs aizsardzību kā reģistrētiem, tā nereģistrētiem pāriem.

Vēstule ar parakstiem tiks iesniegta Tieslietu ministrijā š.g. 30.oktobrī.

Paraksties un atbalsti visu ģimeņu tiesisko aizsardzību!


Ļoti cienījamā tieslietu ministre,

Visu parakstītāju vārdā kustība “Dzīvesbiedri” aicina Jūs visdrīzākajā laikā radīt tiesisko regulējumu visu ģimeņu, tai skaitā viendzimuma ģimeņu, un faktiskās kopdzīves tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai, kā arī nodrošināt pilnvērtīgu Satversmes tiesas spriedumu izpildi. Kopdzīve ir visātrāk pieaugošais ģimenes modelis Latvijā. Aptuveni katra piektā ģimene Latvijā, kas dzīvo kopā vienā mājoklī, dzīvo nereģistrētās attiecībās. Aptuveni divi no pieciem bērniem piedzimst nereģistrētās attiecībās.

Satversmes tiesa ir pieņēmusi divus nozīmīgus spriedumus lietās Nr. 2019-33-01 un Nr. 2020-34-03, kas norāda, ka, lai arī likumdevējs ir tiesīgs izvēlēties dažādus risinājumus, nosakot ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, attiecīgajam regulējumam, pirmkārt, ir jānodrošina personām iespēja juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt atzītām par ģimeni.

Otrkārt, ir jānodrošina ģimenes un tās locekļu aizsardzība viņu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Šīs attiecības aptver ļoti plašu jautājumu loku, tāpēc Satversmes tiesas nolēmumu izpilde nevar būt vien formāla. Personiskās un mantiskās attiecības aptver, piemēram, mantojuma, ģimenes tiesību, iedzīvotāju ienākuma un citu nodokļu, dzīvojamo telpu īres, pabalstu, pensiju, imigrācijas, pacientu tiesību un citas jomas.

Šo divu Satversmes tiesas spriedumu izpildes termiņš bija 2022. gada 1. jūnijs, tomēr joprojām minētie spriedumi nav pilnībā izpildīti. Satversmes tiesa ir noteikusi, ka cilvēka cieņa ir jāievēro nevis tikai formāli, bet gan pēc būtības, tāpēc atbilstīgi cilvēka cieņas principam ikvienas ģimenes aizsardzības un atbalsta tiesiskajam regulējumam ir jābūt jēgpilnam. Likumdevēja rīcības brīvību, pildot Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ietvertos pienākumus, nosaka ne tikai cilvēka cieņas princips, bet arī tiesiskās vienlīdzības princips un diskriminācijas aizliegums. Satversmes tiesas spriedumu izpilde ir neatņemama demokrātiski tiesiskas valsts sastāvdaļa. Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām un privātpersonām. Saeimas, mūsuprāt, antikonstitucionālās bezdarbības dēļ jau turpat 50 ģimenes tikušas atzītas ar tiesas spriedumiem, un šo ģimeņu skaits turpina pieaugt. Process ir ne tikai pazemojošs un laikietilpīgs pieteicējiem, bet arī pārslogo Latvijas tiesas. Individuālu ģimeņu atzīšana nav efektīvs risinājums un nav uzskatāms par Satversmes tiesas spriedumu izpildi.

Mēs aicinām radīt ietvaru, kas ļautu pilnvērtīgi ieviest Satversmes tiesas spriedumus un pieņemt iekļaujošu tiesisko regulējumu, tā nodrošinot visu ģimeņu, tostarp arī viendzimuma ģimeņu, tiesisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību bez diskriminācijas. Aicinām:

1.     Ieviest jēdzienu "civilā savienība" un "partneri" (vai ekvivalentu) Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgu divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā.

2.     Nodrošināt diviem cilvēkiem iespēju reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā, paredzot attiecību reģistrēšanu pie zvērināta notāra, tai skaitā attālināti.

3.     Paredzēt tiesisko regulējumu gadījumiem, kad nelaulāti pāri nav reģistrējuši savas attiecības, bet atrodas faktiskā kopdzīvē un pāra attiecībām ir ģimenes dibināšanas raksturs, piemēram, kopīga bērnu apgādība, kopīgas mājsaimniecības uzturēšana vai ilgstošas faktiskās attiecības. Šādos gadījumos pāriem ir jābūt tiesībām tikt atzītiem, izmantojot no tā izrietošās tiesības uz aizsardzību.

4.     Grozīt tos normatīvos aktus, kas nodrošina ģimenes aizsardzību un atbalstu, lai iekļautu visas ģimenes, piemēram, nodrošinot noteiktus pabalstus, atbilstīgus nodokļu atvieglojumus, samazinātas un nediskriminējošas valsts nodevas, tiesības uz mājokļa īres tiesību pārņemšanu, likumiskas mantojuma tiesības un aizgādības tiesības pār bērniem, kā arī piešķirt tiesības veselības aprūpes jomā.

5.     Paredzēt sociālas garantijas un nodrošinājumu ģimenei tās plašākajā nozīmē - ne tikai laulātajiem, bet arī partneriem un to bērniem.

Sponsored by