Zemkopības ministrija ir nodevusi apspriešanai piedāvājumu ļaut vieglāk nocirst kokus pilsētās, ciemos, gar ceļmalām un citur ārpus meža. Šāda pieeja birokrātijas mazināšanai skar būtiskas sabiedrības intereses saglabāt kokus tur, kur tie ir nozīmīga daļa no ainavas un cilvēku dzīvēm. Tieši iedzīvotāji un pašvaldības vislabāk zina, kāda ir pilsētas koku nozīme vietējā ainavā. Pat pie esošajām prasībām, piemēram, Rīgas vēsture kalpo kā piemērs tam, cik strauji iespējams pazaudēt vecos pilsētas kokus, ja sabiedrības intereses tiek atstātas otrajā plānā.

Ja ZM piedāvātās izmaiņas tiktu pieņemtas, jebkurš pilsētas iedzīvotājs varētu kādā rītā atklāt, ka simtgadīgs koks māju tuvumā ir nozāģēts – bez jebkādām iespējām izteikties.

Izmaiņas paredz atļaut koku ciršanu bez saskaņošanas ar pašvaldību un izvērtējuma par ietekmi uz ainavu, cilvēkiem un vidi:

- ja koki ir tievāki par 35 cm diametrā (šobrīd bez saskaņošanas var cirst par 20 cm tievākus kokus)

- lielākajā daļā aleju un koku rindu gar ceļiem

- nokaltušus kokus

Tāpat piedāvāts pilnībā atcelt sabiedriskās apspriešanas par koku ciršanu. Tas nozīmētu, ka visus kokus (neatkarīgi no vecuma, nozīmes un atrašanās vietas) būtu atļauts cirst, nerēķinoties ar šī koka apkārtnē dzīvojošajiem un viņu interesēm.

Ko es varu darīt?

Apspriešanas laikā tika saņemts daudz kritisku viedokļu, taču liela daļa sabiedrības par šādiem plāniem uzzināja tikai tad, kad iespējas izteikt viedokli jau bija slēgtas. Tādēļ piedāvājam pievienot savu parakstu tiem, kas nevēlas redzēt šādas izmaiņas. Mēs pārstāvēsim tavu balsi valdības diskusijās, kurās tiks lemts par šo grozījumu nākotni.

Visus parakstītājus informēsim par diskusijām un iznākumiem šajā jautājumā. Aicinām parakstīties un padalīties ar šo līdzdalības iespēju arī ar citiem – lai jūsu balsis var ietekmēt valdības lēmumus.